Ziedputekšņi ir augu ziedu vīrišķā daļa, ko bites ievāc un izmanto par olbaltumbarību. Bites piespiežas pie auga putekšnīcas un pie spalvainā ķermeņa pielipušos putekšņus ar kājām nosukā, veidojot putekšņu nastiņas. Lai ceļā uz stropu tās neizbirtu, bites pievieno nektāru un siekalas, ar žoklīšiem saspaida kamoliņos un novieto īpašos pakaļkāju groziņos. Nastiņas svars ir vidēji 7,6 mg, un 1 kilograma ziedputekšņu ievākšanai bitēm no stropa jāizlido 45-67 tūkstošus reižu. Ziedputekšņi satur ap 50 dažādu komponentu, un tajos ir visas cilvēka organisma attīstībai nepieciešamās vielas: olbaltumvielas, taukvielas, ogļhidrāti, vitamīni, minerālvielas, fermenti, hormoni. Ziedputekšņu sastāvā ir visas neaizstājamās aminoskābes un daudzas citas, kopumā ap 30. No ogļhidrātiem lielāko daļu veido glikoze un fruktoze. Ziedputekšņi ir vieni no bagātākajiem produktiem vitamīnu ziņā. Par normālu devu uzskata 20 g (1 ēdamkarote ar kaudzīti) ziedputekšņu dienā. Devu var palielināt, ja cilvēkam ir ēšanas traucējumi, pārslodze, novājināts organisms, pārciestas smagas slimības un lietotas lielas medikamentu devas. Bērniem ziedputekšņi īpaši ieteicami ziemas un pavasara sezonā, kad izsīkst spēki un nav citu dabīgo vitamīnu. 3-5 gadus veciem bērniem deva ir aptuveni 12 g (1 tējkarote ar kaudzīti) dienā, bet 6-12 gadus veciem bērniem – 16 g (1 ēdamkarote) dienā.


8